Kā darbojas dzirde?

Mūsu ausis ir pārsteidzošas, un dzirde ir viena no mūsu neticamākajām maņām. Mēs paļaujamies uz dzirdi ik dienas, taču kā tieši dzirde darbojas?

Skaņas viļņi pārvietojas pa auss kanālu un atduras pret bungplēvīti, liekot tai vibrēt. Šīs vibrācijas iesvārsta šķidrumu, kas atrodas iekšējā ausī – gliemezī. Šī vibrācija stimulē 15 000 maņu šūnas, sauktas par “matiņšūnām”, kas vibrācijas pārvērš elektriskos signālos. Smadzenes apstrādā šos neapstrādātos datus, ļaujot dzirdēt un izbaudīt tādas lietas kā mūzika vai saistoša saruna.

Dabiskas dzirdes mehānisma darbība:

1. Skaņas avots rada gaisa svārstības auss gliemežnīcā. Šīs gaisa svārstības ārējā auss ejā iesvārsta bungplēvīti.
2. Bungplēvīte ienākošo skaņu pārvērš vibrācijās.
3. Šīs vibrācijas sakustina trīs dzirdes kauliņus, kas akustiski stimulē auss gliemezi.
4. Tādējādi tiek sakustināts šķidrums auss gliemezī, stimulējot matiņšūnas.
5. Matiņšūnas ģenerē elektriskos signālus, kas no dzirdes nerva tiek pārsūtīti uz smadzenēm.
6. Smadzenes uztver elektriskos signālus kā akustisku skaņu.

Auss sastāvdaļas

Ārējā auss

Ārējā auss sastāv no gliemežnīcas, auss ejas, un tās galā ir bungplēvīte.

Ārējā auss veic vairākas funkcijas:

• Skaņas uztveršana un vadīšana līdz bungplēvītei;
• Skaņas pastiprināšana,; ko nodrošina auss gliemežnīcas forma
• Aizsargfunkcija – pasargā bungplēvītti un vidusausi no mehāniskas iedarbības, kā arī uztur konstantu temperatūru un mitrumu.

Auss kanālā uzkrājas ausu sērs, kas kalpo kā aizsargbarjera pret baktērijām un mitrumu. Ausu sēra rašanās ir fizioloģisks process, kas katram ir atšķirīgs. Ausu sērs kļūst problemātisks tikai tad, ja tas pilnībā bloķē auss kanālu.

Vidusauss

Vidusauss atrodas starp ārējo un iekšējo ausi un tās lielāko daļu veido bungdobums. Tajā atrodas 3 dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis (vismazākie kauli cilvēka organismā). Šie kauliņi uzņem mehāniskās vibrācijas, tās pastiprina un pārraida uz iekšējo ausi. Eistāhija kanāls ir vidusauss gaisa spiediena izlīdzināšanas sistēma.

Iekšējā auss

Iekšējā auss atrodas dziļi deniņu kaulā, kas atrodas galvaskausa abās galvas pusēs virs ārējās auss. Iekšējai ausij ir divas galvenās struktūras: labirints un gliemezis.

Labirints nepiedalās skaņas uztveršanā, bet atbild par līdzsvaru.

Gliemezis ir ar šķidrumu pildīta struktūra. Tajā mehāniskās vibrācijas pārvēršas par elektroimpulsiem. Gliemezī ir daudz sensoro šūnu jeb matiņšūnu, kas kustoties rada impulsu, kas izplatās līdz dzirdes nervam. Cilvēka auss spēj sadzirdēt skaņas dažādās frekvencēs – no 20 līdz pat 20000 Hz

Dzirdes zuduma simptomi

Dzirdes zudumu var pamanīt, kad skaņas kļūst apslāpētas, ir grūti sadzirdēt teikto un ir vēlme, lai cilvēki runātu skaļāk. Pasaulē 1 no 5 cilvēkiem ir dzirdes zudums. Sasniedzot 65 gadu vecumu, dzirdes zuduma varbūtība palielinās: 1 no 3 cilvēkiem ir mazāks vai lielāks dzirdes zudums.

Dzirdes zudums visbiežāk rodas, jo bojājas matiņšūnas iekšējā ausī – gliemezī. Cilvēkiem novecojot, matiņšūnas zaudē dažas no savām funkcijām un dzirde pasliktinās. Citos gadījumos dzirdes zudums rodas no galvas traumām, ģenētiski vai no ilgstošas skaņas iedarbības.

Visbiežāk to, ka jums ir dzirdes zudums, pamanīs apkārtējie cilvēki. Daži no biežāk sastopamākajiem simptomiem:

• Jums ir grūti saklausīt teikto un jūs bieži pārprotat teikto, it sevišķi trokšņainā vidē;
• Bieži lūdzat cilvēkiem atkārtot teikto;
• Skaļāk klausieties mūziku un TV;
• Grūti saklausīt teikto, runājot pa tālruni;
• Sarežģīti izsekot līdzi sarunām;
• Jūs varat sadzirdēt teikto, bet ne saprast teikto;
• Jūs izvairāties no sociālām situācijām;
• Ieklausīšanās un sadzirdēšana liek jums justies nogurušam un nervozam.

Dzirdes zuduma veidi

Lai precīzi noteiktu dzirdes zudumu, jums ir jāvēršas pie otolaringologa. Pēc 65 gadu vecuma ir ieteicams dzirdi pārbaudīt reizi gadā. Lai vienmēr būtu pārliecināts, ka jūsu dzirde ir normālā līmenī (- 30dB), pārbaudiet dzirdi vismaz reizi 2 -3 gados.

Dzirdes zudumu visbiežāk izdala trīs galvenajos veidos: konduktīvais, sensoneirālais un jauktais dzirdes zudums.

Sensoneirālais dzirdes zudums

Visbiežāk sastopamais dzirdes zuduma veids. Tas ir patstāvīgs un to izraisa iekšējās auss matiņšūnu bojājumi vai dzirdes nerva bojājumi, kas aiztur vai aizkavē signālu nodošanu uz smadzenēm. Šie bloķētie nervu signāli nenodod smadzenēm informāciju par skaņas skaļumu un skaidrību.

Ja bērns piedzimst ar sensoneirālu dzirdes zudumu, tam, visticamāk, ir saistība ar ģenētiku vai infekciju, kas nodota auglim ar mātes starpniecību, piemēram, toksoplazmoze, masaliņas vai herpes.

Ja šī veida dzirdes zudums attīstās vēlāk, tam var būt vairāki iemesli:

• Novecošana;
• Ilgstoša atrašanās lielā skaļumā – visbiežāk saistībā ar darbu;
• Sirds slimības un diabēts;
• Infekcijas, piemēram, cūciņas;
• Dažādu zāļu blakusefekti;
• Akustiskā neiroma vai citi vēža izaugumi iekšējā ausī;
• Traumas, kas bojā iekšējo ausi vai dzirdes nervu;
• Autoimūnas slimības.

Simptomi

Šis dzirdes zudums ietekmē gan skaņas skaļumu, gan skaidrību. Daudziem cilvēkiem, kam ir šāda veida dzirdes zudums, augstās frekvences ir nesadzirdamas un rodas dažādas dzirdes problēmas:

• Citu cilvēku runa ir neskaidra – saprotat, ka kaut ko saka, bet nesaprotat, ko tieši;
• Grūtības izsekot sarunas gaitai, ja runā divi vai vairāki cilvēki;
• Tinnīts;
• Problēmas sadzirdēt teikto trokšņainā vidē;
• Grūti sadzirdēt sieviešu un bērnu balsis;
• Dažas skaņas ir grūtāk sadzirdēt – s, t, k, c (skatīt “runas banānu”);
• Līdzsvara vai reiboņa sajūta;

Konduktīvais dzirdes zudums

Retāk sastopams ir konduktīvais dzirdes zudums, kas rodas, ja ausī ir iekļuvis svešķermenis vai ir bojāta ārējā vai iekšējā auss. Atkarībā no iemesla konduktīvais dzirdes zudums var būt īslaicīgs vai pastāvīgs.

Iemesli var būt dažādi, atkarībā no tā, kuru auss daļu tas ietekmē:

Ārējā auss:

• Stenoze vai auss kanāla sašaurināšanās;
• Ausu sēra sabiezēšanās;
• Eksostozes (kauliem līdzīgi izvirzījumi, kas var attīstīties auss kanāla iekšienē un izraisīt iespējamus aizsprostojumus);
• Ārējais otīts (pazīstams arī kā “peldētāja auss”);
• Bloķēta auss eja, jo ausī ir svešķermenis.

Vidusauss:

• Bungādiņas pārrāvums, ko izrausa traumas, ausu infekcijas vai straujas un negaidītas gaisa spiediena izmaiņas;
• Timpanoskleroze, bungādiņas membrānas sabiezējums;
• Vidusauss iekaisums un/vai šķidruma uzkrāšanās vidusausī;
• Eistāhija kanāla aizsprostojums;
• Otoskleroze, kas ietekmē vidusauss kauliņu – kāpslīti;
• Izaugumi vai audzēji, kas izveidojas vidusausī;
• Vidusauss kauliņu pārtraukums vai pārrāvums, ko izraisa traumas.

Simptomi

Tā kā iekšējā auss un dzirdes nervs ir neskarts, tad cilvēkam, kam ir konduktīvais dzirdes zudums, galvenokārt ir grūtības ar skaņas skaļumu, bet ne ar skaidrību. Cilvēkiem ar šādu dzirdes zudumu bieži vien uzskata, ka radio vai TV skaļums ir jāpalielina. Daži no simptomiem:

• Dzirde ir labāka vienā ausī;
• Sāpes vienā vai abās ausīs;
• Spiediena sajūta vienā vai otrā ausī;
• Sarežģīti sadzirdēt teikto, izmantojot tālruni;
• Nepatīkama smaka, kas nāk no auss kanāla;
• Sajūta, ka paša balss ir skaļāka vai citādāka;

Jauktais dzirdes zudums

Jauktais dzirdes zudums ir sensoneirālā un konduktīvā dzirdes zuduma savienojums.

Jauktais dzirdes zudums visbiežāk izveidojas, ja ir gūta kāda auss vai galvas trauma. Šis dzirdes zudums var notikt pakāpeniski, kad vienu dzirdes zudumu papildina otrs. Piemēram, cilvēkam ar konduktīvo dzirdes zudumu var rasties sensoneirālais dzirdes zudums, kas rodas novecojot. Vai arī cilvēkam, kam ir sensoneirālais dzirdes zudums var rasties īslaicīgs konduktīvais dzirdes zudums, ko izraisa sēra korķis.

Simptomi

Jauktā dzirdes zuduma gadījumā sastopami augstāk minēto simptomu apvienojums.

Dzirdes zuduma kompensēšana

Ja dzirdes zudumu ignorē, rodas daudz dažādu komplikāciju, kas ietekmē ne tikai fizisko, bet arī garīgo veselību.

Sensoneirālā dzirdes zuduma kompensēšana

Ja ir bojāts dzirdes nervs vai matiņšūnas, tās nevar izārstēt ķirurģiski vai ar zālēm. Sensoneirālo dzirdes zudumu var kompensēt ar dzirdes aparātiem vai kohleārajiem implantiem (atkarībā no dzirdes zuduma pakāpes).

Ikdienas gaitas var atvieglot daudzas palīgierīces, kas ir iekļautas arī valsts apmaksāto surdotehnisko palīglīdzekļu skaitā:

• Laikrādis ar vibrāciju;
• Savienotājvienība radio un televīzijas uztvērējiem;
• FM radiofrekvenču pārraides sistēma;
• Signalizēšanas ierīces ar vibrāciju un/vai gaismas signālu (dažādi veidi);
• Digitālā vizuālā saziņas ierīce.

Konduktīvā dzirdes zuduma kompensēšana

Ja dzirdes zudumu izraisa svešķermeņi, ausu sēra korķi, patoloģiski izaugumi vai ausu infekcijas, to bieži vien var labot ar ausu skalošanu, antibiotikām vai ķirurģisku iejaukšanos. Vienmēr konsultējieties ar ģimenes ārstu un otolaringologu (LOR).

Jauktā dzirdes zuduma kompensēšana

Viss ir atkarīgs no tā, kurš dzirdes zuduma veids ir dominējošais. Ja tas ir konduktīvais, tad ir iespējama ķirurģiska vai citādāka medicīniska iejaukšanās. Ja dominē sensoneirālais dzirdes zudums, tad var palīdzēt dzirdes aparāti vai kohleārie dzirdes implanti.